Kristaps Kopštāls: Vērtīgāko investīciju tops – nams, zelts, pensija .

Date
Preview

Ekonomikas attīstības laikos, kad pieaug cilvēku ienākumi un uzņēmumu peļņa, notiek divi paralēli procesi – palielinās iedzīvotāju un biznesa tēriņi un vienlaikus aug uzkrājumi. Sabalansējot tēriņus un uzkrājumus (ilgtermiņa ieguldījumus), mēs veidojam stabilāku nākotni, kad ekonomika tik lielu pieaugumu neradīs un būs jāpaļaujas uz agrāk atlicināto.

Labākie veidi, kā parūpēties par savu nākotni, pēc Latvijas iedzīvotāju domām1, ir ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā, zeltā un pensiju 3. līmenī. Tāds ir šā brīža iedzīvotāju priekšstats, taču reālā rīcība rāda atšķirīgu ainu – no visiem izmantotajiem ieguldījumu veidiem dominē krājkonts, pensiju 3. līmenis un tikai tad seko nekustamais īpašums. Detalizētāk aplūkojot pēdējā gada laikā izmantotos risinājumos, nekustamais īpašums ir vien 5. vietā, un to popularitātes ziņā apsteidz arī uzkrājošā apdrošināšana un ieguldījumi kustamajā īpašumā.

Iepazīstoties ar Latvijas iedzīvotāju priekšstatu par drošākajiem un vērtīgākajiem ieguldījumu veidiem, jāsecina, ka nekustamais īpašums – mājoklis un zeme – ir nemainīga un izteikta izvēle nr. 1 jau vairāku gadu garumā. 47% aptaujāto šogad (46% pērn, 49% 2015. gadā) ir "balsojuši" par nekustamo īpašumu kā optimālāko naudas ieguldīšanas veidu. Tam seko zelts (28%), pensiju 3. līmenis (16%), uzkrājošās apdrošināšanas produkti (13%) un akcijas (12%). Līdzīga iedzīvotāju priekšstatu kompozīcija bija vērojama arī pērn un aizpērn, kas liecina, ka šie ir jau visai nostabilizējušies viedokļi.

Interesanti, ka cilvēku rīcība visai nozīmīgi atšķiras no minētajiem priekšstatiem. Atbildot uz jautājumu par ieguldīšanas pieredzi, cilvēki visvairāk ir minējuši bankas krājkontu (38%) un pensiju 3. līmeni (29%), kura popularitāte salīdzinot ar 2015. gada datiem ir pieaugusi par 9 procentpunktiem. Nekustamais īpašums un termiņnoguldījums bankā ir nākamie populārākie naudas ieguldīšanas veidi, – katru no tiem aizvadīto gadu laikā ir izmantojuši un izmanto aptuveni piektā daļa no aptaujātajiem. Zīmīgi, ka gadu no gada pieaug to cilvēku skaits, kuri izmanto kādu no ieguldījumu veidiem – 2019. gadā tādu jau bija 76%. Tātad izpratne par ieguldījumu nozīmi pamazām nostiprinās, un aizvien vairāk cilvēku veido finanšu rezervi un uzkrāj kādam noteiktam mērķim vai vecumdienām, kā arī aizvien aktīvāk meklē alternatīvas ieguldīšanas iespējas. Savukārt, atšķirība starp viedokli par optimālākajiem ieguldījumiem un reālo rīcību (visbiežāk izmantojot krājkontu, pensiju 3. līmeni vai uzkrājošo apdrošināšanu) varētu būt skaidrojama ar pieejamību. Proti, lai veidotu uzkrājumu šajos risinājumos, pretstatā ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, nav nepieciešamas lielas sākotnējās iemaksas un to ērti var darīt arī no regulāriem ienākumiem, piemēram, darba algas,

Visticamāk turpmāko gadu laikā aizvien vairāk cilvēku spēs piepildīt savu ieceri par ieguldījumiem zemē, mājoklī un citās ilgtermiņa vērtībās, jo algu pieaugums pērn sasniedza 8,4% (vidējā bruto alga sasniedza 1004 eiro). Pozitīvi vērtējams, ka straujākais algu pieaugums bija nozarēs ar relatīvi zemāku atalgojumu – tādās kā veselības un sociālā aprūpe (15,9%), izmitināšana un ēdināšana (11,8%), lauksaimniecība (10,1%)2. Ekonomistu prognozes liecina, ka algu kāpums turpināsies arī šogad, kas liecina – jautājums par perspektīvākajiem ieguldījumu veidiem būs gana aktuāls.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju rīcībā pieaug nākotnei atlicināmās naudas apjoms, apliecina arī statistika par mājsaimniecību noguldījumiem. To kopapjoms divu gadu laikā ir palielinājies par miljardu eiro – no 5,8 miljardiem 2017. gada februārī līdz 6,9 miljardiem 2019. gada februārī3.

Pieaugošs ienākumu līmenis motivē cilvēkus vairāk pārdomāt tādas ieguldījumu iespējas, kas sola lielākus ienākumus ilgtermiņā. Proti, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem (virs 900 eiro mēnesī) biežāk ir gatavi ieguldīt uz garāku termiņu, tādā veidā paverot sev plašākas ieguldīšanas un potenciāli lielākas peļņas iespējas.


Cilvēkiem dažādos vecumos un cilvēkiem ar atšķirīgiem ienākumiem izpratne par optimāliem ieguldījumiem var izskatīties visai pretrunīga. Līdzīgu ainu "Swedbank" darbinieki novēro ikdienā sastopoties ar klientiem. Ieguldījuma veida izvēle ir nozīmīgs cilvēka lēmums, tomēr ne jau mājoklis, zelts vai pensiju 3. līmenis šajā stāstā ir pats svarīgākais. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotājos pēdējo gadu laikā sāk nostiprināties pārliecība par uzkrājumu un ieguldījumu nepieciešamību un vērtību. Un tā ir laba ziņa, jo ekonomikas pretvēja laikā būsim sev sarūpējuši patvērumu aizvējā.

Avots: Delfi.lv

Visas ziņas Nākamā ziņa