Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas 1 000 000 000 eiro apmērā

Date
Preview

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Apskatot pēdējo gadu investoru profilu, var izšķirt trīs Baltijas valstu investīciju tirgus attīstības posmus: pirmais – līdz 2008. gadam, kad vairāk nekā 45 % investoru veidoja Ziemeļeiropas valstu kapitāls, otrais – līdz 2014. gadam, kad vairāk nekā 55 % investīciju reģionā bija Baltijas valstu kapitāls, bet no 2015. gada tirgū vairāk nekā puse – 55 % – ir Rietumeiropas, Ziemeļeiropas, ASV un citu reģionu investori, novērojis Newsec vadītājs.

Pagājušajos gados Baltijas reģionam izdevies panākt augstu vietējo un Ziemeļvalstu fondu un nekustamā īpašuma (NĪ) investoru aktivitāti – noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedz 810 miljonus eiro. Latvijas darījumi veido 32 %, Lietuvas – 49 %, bet Igaunijas – 19 % no visu Baltijas valstīs veikto investīciju summas. Aktīvākie ir spēlētāji, kas jau ilgu laiku darbojušies tirgū – Baltijas valstīs lielākie komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldes uzņēmumi.

«Prognozējams, ka šogad investīciju darījumi būs vēl lielāki – 1 miljarda eiro apmērā. Cerēt uz to ļauj pagājušajos gados augušais darījumu apjoms – 2018. gadā investīciju darījumu vērtība bija par 19 % lielāka nekā 2017. gadā. Iespaidīgais 2019. gada sākums jau rāda, ka tirgus saglabājas aktīvs – Zviedrijas investīciju uzņēmumam Eastnine iegādājoties darījumu centru Viļņā par 128,3 miljoniem eiro un vienojoties par divām citām S7 projekta ēkām, darījums pretendē kļūt par lielāko biroju segmentā Baltijas valstu vēsturē,» uzsver G. Grīnbergs.

Kā apgalvo eksperts, šis darījums rāda, ka mums ir jaunas paaudzes prime tirgus darījumi, kas tiek slēgti ar mazāku par 6 % rentabilitātes normu (angļu Yield). Salīdzinājumam – 2013. gadā šādu projektu investīciju atdeve svārstījās ap 7,5 %. Lai arī nomas ieņēmumi saglabājušies līdzīgā līmenī, kapitalizācijas normu samazināšanās dēļ vien komerciālā nekustamā īpašuma vērtība galvaspilsētās ir cēlusies par vairāk nekā 25 %.

Sarūkošās investīciju atdeves prognožu dēļ tiek piemērota jauna rentabilitātes norma, kas palielina NĪ cenu. «Rentabilitātes samazināšanās cēlonis ir ļoti vienkāršs – uzticība nekustamā īpašuma tirgum. Divi jēdzieni zems risks un projektu ilgtspējība šodien ved investorus uz izmērāmi lielāku risku, pērkot jaunās paaudzes NĪ projektus Baltijas valstīs,» – piebilst Newsec vadītājs.

Avots: www.db.lv

foto: www.pixabay.com

Sagatavoja: Rinalds Sīlis

Visas ziņas Nākamā ziņa