Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā.

Date
Preview

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Taču šī brīža pieprasījums kļuvis ievērojami atšķirīgs no tā, kāds tika piedzīvots pirms vairākiem gadiem. Nekustamo īpašumu aģente Inga Miglāne-Ābele, kura jau daudzus gadus apkalpo šādus klientus, komentē: «Agrāk tie bija emocionāli darījumi, kad klients ieraudzīja īpašumu, kas ļoti iepatikās, un to nopirka savam gandarījumam». Šobrīd nerezidenti vairāk koncentrējas uz īpašumu iegādi cenu diapazonā starp 250 000 un 300 000 eiro, cenšoties neiztērēt pārāk lielas summas un izpildot tikai minimālās prasības termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. To apstiprina lielais daudzums augstās klases īpašumu, kuriem pircēja atrašana norit lēni. «Klienti pieņem lēmumus pārdomāti un racionāli, viņus interesē tikai nevainojama lokācija, uzturēšanas izmaksām jābūt saprātīgām,» piebilst Inga.

Papildus tam, ka pieprasījums no nerezidentu puses pēc ļoti dārgiem ekskluzīvajiem īpašumiem virs 300 000 eiro ir sarucis un nerezidentu vēlmes (pārsvarā, bet ne vienmēr) ir daudz racionālākas, tiek apsvērta arī investēšana ekonomiski attīstītākās Rietumeiropas valstīs. Tā kā naudas izcelsmes pierādīšana paliek arvien sarežģītāka, ātrāki un ērtāki darījumi, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, vairs nav viena no mūsu galvenajām priekšrocībām.

Tendence, ko šobrīd pārdevēji izjūt no nerezidentu puses un uz ko reaģē attīstītāji, ir pieprasījums pēc kvalitatīviem, tālāk izīrējamiem dzīvokļiem. Tādā veidā iespējams Eiropā gūt legālus un stabilus ienākumus, kuru izcelsmi pēc tam būs viegli pierādīt. Šādi dzīvokļi ir nelielas kvadratūras, vienas vai divu istabu, ar labu atrašanās vietu. Interese par šādiem dzīvokļiem var liecināt par izteiktu filozofijas maiņu, investējot īpašumos Latvijā.

Pēc nozares profesionāļu pieredzes uzklausīšanas, rodas iespaids, ka Latvija nerezidentu acīs var pārvērsties no ekskluzīvas atpūtas vietas par drošu un saprotamu Eiropas valsti, kurā ir vērts investēt ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka investīcijas Latvijas nekustamajā īpašumā no nerezidentiem veicinās nevis unikāli ekskluzīvie piedāvājumi, bet gan drošas ekonomiskās vides nodrošināšana, Eiropas līmeņa tiesiskuma standarti un stabilas bankas.

Avots: www.db.lv

Foto: www.pixabay.com

Sagatavoja: Rinalds Sīlis

Visas ziņas Nākamā ziņa