Rīgas aktīvais centrs transformējas

Date
Preview

Rīgas aktīvais centrs ir droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju viedokļa, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē nozares eksperti.

Par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām liecina gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velo popularitāte. Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par liekām formalitātēm vai uzturēšanu. «Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,» novērojusi Līga Platais, arhitekte un Depo projekts partnere.

Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. «Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,» pārliecināta L. Platais.

Ieskicējot pilsētas plānus attiecībā uz Rīgas aktīvo centru, kas patlaban vēl tiek iedalīts robežās starp Bruņinieku, Čaka, Valdemāra ielu un Vecrīgu, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda, ka, līdzīgi kā Barona, Stabu un Elizabetes ielu atjaunošana, jau tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski uzsākta arī citu centra galveno ielu atjaunošana, padarot tās draudzīgākas gājējiem un velo braucējiem. Tas aktivizē pilsētvidi, veicinot nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un uzņēmējdarbību.

«Lai arī pagaidām nav zināmi precīzi transporta infrastruktūras pilnveides projekti, skaidrs ir viens – privātā transporta pieejamība šajā pilsētas daļā kļūs arvien ekskluzīvāka, kas nozīmē, ka vides kvalitāte Rīgas centrā kļūs arvien labāka – tīrāks gaiss un mazāk trokšņa, kas ir ikvienas lielas pilsētas iedzīvotāja sapnis,» spriež G. Princis. Tāpat turpināsies parku un ielu apstādījumu atjaunošana. Paralēli vēsturisko namu renovētajām fasādēm tiek sakārtoti arī iekšpagalmi ar zaļajām zonām, soliņiem un velosipēdu novietnēm, padarot centru arvien pievilcīgāku. Savukārt, attiecībā uz graustiem arhitekts norāda, ka jāturpina meklēt pilsētas un šo ēku īpašnieku sadarbības formas, jo katra nama stāsts, izmantošanas iespējas un arī potenciālās investīcijas ir atšķirīgas – vēsturiska nama gadījumā, kāds, piemēram, ir Brīvības un Matīsa ielas stūrī, nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi nekā namam ar mazāku kultūrvēsturisko un arhitektonisko nozīmi.

«Lai arī dzīvokļu un biroju cenas aktīvajā centrā ir augstākas nekā attālākos Rīgas rajonos, jāskatās uz kopējiem ieguvumiem – patīkamu apkārtējo dzīves telpu, kā arī uz pārvietošanos ietaupītu laiku un izmaksām. Turklāt aktīvajā centrā iegādātam īpašumam vienmēr piemitīs mazāks risks vajadzības gadījumā to nepārdot, kā arī lielām cenu svārstībām, salīdzinot, piemēram, ar mikrorajoniem,» saka Aigars Strods, Immostate nekustamā īpašuma eksperts.

Viņš piemin to, ka centrā šobrīd ļoti aktivizējies īres namu tirgus, kas bija populārs pirmās brīvvalsts laikā. Šo procesu veicinājusi arī tā sauktā millenium paaudze, kas grib lielāku brīvību no piesaistes un atbildības par konkrētu nekustamo īpašumu, tādēļ vairāk izvēlas dzīvot izīrētos mājokļos. Tādēļ viņš iesaka – tiem namīpašniekiem, kuri vēl nav izlēmuši, kā tālāk attīstīt un rīkoties ar sev piederošajām ēkām, viens no risinājumiem ir skatīties īres namu virzienā. Īres tirgu sekmē arī tūrisma attīstība, kur īpaši iecienīti ir kompakti, nelielie apartamenti.

Avots: www.db.lv Laura Mazbērziņa

Visas ziņas Nākamā ziņa