Dalītā īpašuma izbeigšanu varētu veikt bez zemes īpašnieku piekrišanas.

Date
Preview

Dalītā īpašuma izbeigšanu varētu veikt bez zemes īpašnieku piekrišanas, reizē nodrošinot viņiem atbilstošu atlīdzību, šāds viedoklis iezīmējās Saeimā notiekošajā dalītā īpašuma problemātikai veltītajā diskusijā.

Tāpat tika pārrunāts jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja iesaisti dalītā īpašuma procesā, par kuru bija atšķirīgi viedokļi. Kā viens no argumentiem par labu tiesu izpildītāju iesaistei tika norādīts uz nepieciešamību, kādam glabāt darījumā izmantotos līdzekļus. Tomēr šāda vajadzība atkristu, ja naudas pārskaitīšanas procedūrā nebūtu nepieciešama līdzekļu uzglabāšana, izskanēja diskusijā.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka dalītā īpašuma problemātika īpaši sāpīga ir privatizēto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, un šāda situācija, kad tiek apgrūtinātas īpašuma lietošanas tiesības, rada neatrisināmus konfliktus starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem.

"Tāpēc, meklējot optimālāko risinājumu, kā izbeigt šādas attiecības, būtiski ir tam pievērst sabiedrības uzmanību. Bez sabiedrības iesaistīšanās un spiediena ne likumdevējs, ne arī izpildvara šo problēmu atrisināt nespēs," pauda politiķis.

"Diskusija par to, kā tiesiski izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Tā aizsākās laikā, kad būtiski pieauga zemes kadastrālā vērtība un iedzīvotājiem radās grūtības samaksāt nomas maksu par zemi zem mājas. Piedāvājumi situācijas risināšanai bijuši visdažādākie, taču pēc būtības pie rezultāta tā arī līdz šim neesam nonākuši," uzsvēra Dolgopolovs un atzīmēja, ka dalītā īpašuma izveidošanās savulaik lielā mērā bija likumdošanas kļūda, kad tika radīta mākslīga iespēja iegūt īpašumā mājokli, kas atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala.

Problēma skar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu - gandrīz 111 000 dzīvokļu īpašniekus. Viens no apgrūtinājumiem ir smagnējais un ne īpaši efektīvais mājokļu pārvaldīšanas modelis.

Pieņemot lēmumu, piemēram, par zemes izpirkšanu, sarežģītās procedūras dēļ būs ļoti grūti procesu virzīt tālāk, pauda komisijas priekšsēdētājs. Dolgopolovs atzīmēja, ka piedāvātais zemes izpirkuma process būs dārgs, un tas kopumā varētu maksāt ap 130 līdz 240 miljoniem eiro.

"Dzīvokļu īpašniekiem tās būtu pietiekami lielas naudas summas, un tas nozīmē, ka šādu risinājumu būs grūti realizēt. Tāpēc ir jāmeklē veids, kā šo visu finansēt. Un mūsu šodienas diskusijas uzdevums ir izrunāt visus konceptuālos jautājumus, lai, turpinot darbu Valsts pārvaldes komisijā, kopīgi varētu virzīties uz iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu," pauda politiķis.

Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka Latvijā patlaban ir 206 600 ēku un būvju, neskaitot inženierbūves, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes. Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir gandrīz 3700 daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.

Šodienas diskusiju organizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai kopīgi ar jomas ekspertiem, un visām iesaistītajām pusēm apspriestu Saeimā konceptuāli atbalstīto Piespiedu dalīta īpašuma daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, kas paredz iespēju dzīvojamās mājas īpašniekiem atpirkt tiem nepieciešamo zemi no zemes īpašniekiem, kā arī runāt par piedāvāto zemes domājamo daļu izpirkšanas procesu, tostarp iniciatīvu, ka zemi zem mājas no zemes īpašnieka atpērk valsts vai pašvaldība.

Avots: LETA

Visas ziņas Nākamā ziņa