Svarīga informācija par darījumu datumiem

Oficiālajos reģistros darījumiem ar nekustamo īpašumu parādās vairāki datumi, būtiskākie no tiem ir darījuma datums un darījuma reģistrācijas datums. Valsts zemes dienests izmanto darījuma datumu, jeb datumu, kad darījums reāli notika. Tiesu administrācijas datos visi darījumi norādīti ar datumu, kurā darījums ir piereģistrēts Zemes grāmatā. Tā kā līguma slēdzēja puses darījumu var noslēgt šodien, bet piereģistrēt Zemes grāmatā tikai nākamajā dienā, nedēļā, mēnesī vai pat gadā, tad abi datumi atšķiras.

Aplūkojot konkrēto darījumu, būtiski zināt, kurā brīdī par šādu cenu līguma slēdzēja puses vienojušās, tāpēc Cenu bankā visi darījumi ir atainoti ar darījuma datumu. Neskatoties uz to, ka darījums tika reģistrēts martā, tas neraksturo marta īpašuma vērtību, bet īpašuma vērtību, kad tika parakstīts līgums, piemēram, janvārī.

Cenu banka veica nelielu analīzi, pētot atšķirības starp datumiem. Dažādu iemeslu dēļ, tās var būt arī ar vairāku gadu starpību. Pētījumā tika uzlikta robeža 1 gads. Piemēram, dzīvokļiem vidējā atšķirība starp reģistrācijas un darījuma datumu, pie augstāk minētajiem nosacījumiem, ir 17 dienas. Atšķirību starp datumiem ietekmē darījuma summa (jo lielāka summa, jo lielāka atšķirība). Rezultātus skatīties tabulā.

Īpašuma tips

Darījuma summas (EUR)

Vidējā starpība starp reģistrācijas un darījuma datumu, atkarībā no īpašuma tipa

Dzīvokļa īpašums

17

 

0-50 000

18

 

100 000-500 000

17

 

50 000-100 000

12

 

500 000-1 000 000

32

 

1 000 000-..

51

Zemes nekustams īpašums

33

 

0-50 000

33

 

100 000-500 000

33

 

50 000-100 000

32

 

500 000-1 000 000

42

 

1 000 000-..

24

Zemes un ēkas nekustams īpašums

31

 

0-50 000

32

 

100 000-500 000

28

 

50 000-100 000

26

 

500 000-1 000 000

37

 

1 000 000-..

41

Visi īpašuma tipi

25

 

Šo atšķirību dēļ, rodas situācijas, ka Cenu bankas klients jautā, kāpēc darījums, kurā pats ir piedalījies, neparādās Cenu bankas datos. Skaidrojums - visdrīzāk darījums vēl nav piereģistrēts, vai piereģistrēts pavisam nesen.

Lai sekotu līdzi lielākajiem darījumiem, katru mēnesi jāapskatās ne tikai viens iepriekšējais mēnesis, bet vairāki iepriekšējie mēneši. Cenu banka šobrīd strādā pie tā, lai saviem klientiem piedāvātu darījumus meklēt ne tikai pēc datuma, kad tika noslēgts darījumus, bet arī pēc datuma, kad darījums tika piereģistrēts, tādējādi nepalaižot garām svarīgu informāciju.

Cenu banka secina, ka optimālais laiks, lai noteiktu, vai darījumu skaits konkrētā mēnesī ir pieaudzis, samazinājies vai nemainījies, ir aptuveni viens ceturksnis. Šajā novērtējumā ņemts vērā arī tas, ka dati no oficiālajiem avotiem tiek saņemti reizi mēnesī (Rīgai un tuvākajiem novadiem) un reizi ceturksnī (Latvijai). Tuvākajā nākotnē tiek plānots pārskatīt datu saņemšanas biežumu par pārējo Latviju, bet Rīgai un tuvākajiem novadiem biežāka datu saņemšana nav iespējama.