Esam saņēmuši jautājumus par darījumu pazušanu no Cenu Bankas, tāpēc zemāk uzrakstījām skaidrojumus.

 

Skaidrojums, kāpēc darījums mēdz “pazust” no Cenu Bankas ZB sadaļas, ir vienkāršs – tas nepazuda, tas tika pārkvalificēts. Latvijā darījumi notiek ne tikai ar atsevišķiem dzīvokļa īpašumiem, bet arī ar domājamām daļām no kopīpašuma, ja zemes un ēkas īpašums nav sadalīts dzīvokļu īpašumos.

 

1. Valsts zemes dienests (turpmāk, VZD) no Zemesgrāmatas saņem datus par darījumu, kurā norādīta informācija par īpašuma domājamām daļām un nav iespējams identificēt dzīvokli jeb telpu grupu.
2. Ēka ir sadalīta telpu grupās, bet datos, ko saņem VZD, nav norādīts, kura telpu grupa tika iegādāta (šī informācija norādīta pirkuma līgumā, kas VZD nav pieejams). Šī informācija ir norādīta pierakstos, ko aizpilda Zemesgrāmatas tiesnesis.
3. Ēka ir sadalīta telpu grupās, ir norādes par pārdoto dzīvokli (dzīvokļa numurs un platība), bet Kadastra datos nav informācijas par to, kura telpu grupa atbilst dzīvoklim ar konkrēto numuru.
4. Ēka ir sadalīta telpu grupās, ir norādes par pārdoto dzīvokli (dzīvokļa numurs un platība), bet Kadastra datos ir informācijas par to, kura telpu grupa atbilst dzīvoklim ar konkrēto numuru, bet būtiski atšķiras Zemesgrāmatas datos un Kadastrā norādītās platības.

Visus darījumus, kurā pārdotas domājamās daļas no kopīpašuma, VZD nepārbauda, tāpēc rodas situācija, ka Cenu Bankas ZB sadaļā parādās dzīvoklis, kuru iespējams pārkvalificēt par dzīvokli vai telpu grupu. Ja mēs vai mūsu klienti konstatē šādus darījumus, tad tiek informēts VZD par konkrētajiem darījumiem un adresēm. Tālāk VZD pārbauda, vai iespējams izdalīt atsevišķu telpu grupu, ja tas ir iespējams, tad darījums tiek pārkvalificēts un, nākamajā mēnesī, saņemot datus, mēs varam arī Cenu Bankas sistēmā darījumu pārcelt no ZB uz DZ vai T sadaļu atbilstoši oficiālajai informācijai. Savukārt VZD papildina savu dzīvokļu māju sarakstu, lai nākamreiz saņemot darījumus no Zemesgrāmatas par domājamās daļas darījumiem šajā ēkā, tie uzreiz tiktu pārbaudīti un pareizi klasificēti.

 

Otrs iemesls atklājās nesen. Kā skaidro VZD, tad: “Darījumi mēdz “pazust”, ja tika konstatēts, ka darījums ietilpst citā darījumā (piemēram, atnāk divi darījumi (dzīvokļu darījums un zemes darījums, kas saistīts ar šo dzīvokli) un abos darījumos darījuma summa ir vienāda, un pēc izpētes ir konstatēts, ka darījuma summa ir kopējā, tad zemes darījums pievienots dzīvokļa darījumam (jo nav iespējams sadalīt kopējo darījumu summu pa darījumiem), vai neatbilst tirgus darījumam (privatizācija, jo privatizācijas vērtību nosaka Valsts zemes dienests) vai bija pamanīts atcēlēja līgums (pēc būtības pirkums ir atcelts).” Vienojoties ar VZD, turpmāk divreiz gadā saņemsim sarakstu ar darījumiem, kuri tika izslēgti, lai izdzēstu tos arī no Cenu bankas datubāzes. Šādu darījumu nav daudz. 2020. gadā tādi bija tikai 40 (visā Latvijā un visos īpašumu veidos).